Kā dzīvosim jaunajos, apvienotajos novados?

Valmieras novada piemērs – Harija Rokpeļņa, Mazsalacas mēra viedoklis.

Pirms neilga laika Vidzemes augstskola veica pētījumu “Komunikācijas izaicinājumi un iespējas administratīvi teritoriālās reformas radīto pārmaiņu procesā” – tika pētīts jaunajā novadā ietilpstošo astoņu pašvaldību iedzīvotāju viedoklis par gaidāmajām pārmaiņām. Viens no svarīgākiem secinājumiem – iedzīvotāji nav pietiekami informēti par to, kas notiks tālāk.

Mazsalacas novada pašvaldība ir vienīgā no jaunajā Valmieras novadā iekļaujamajām pašvaldībām, kas vērsusies Satversmes tiesā, apstrīdot reformas gaitu un rezultātus. Ideālajā pasaulē taisnībai būtu jāuzvar un novadnieki arī turpmāk paši varētu lemt par to, kā savā novadā dzīvot turpmāk. Tomēr, redzot notikumu attīstību, jāgatavojas, ka astoņas jaunajā Valmieras novadā iekļaujamās pašvaldības tiek likvidētas un izveidots jauns Valmieras supernovads.

Šajā rakstā koncentrēšos nevis uz reformas līdzšinējo gaitu un to, vai manuprāt reforma ir laba vai slikta, bet gan to, kas mūs sagaida īstenojoties scenārijam, kurā tiekam apvienoti jaunajā novadā.

Kā mainīsies pašvaldības pakalpojumi?

Pašvaldības veic vairāk kā simts dažādus pienākumus un funkcijas, taču liela daļa no tā parasti paliek nepamanīta vai neievērota, jo esam pieraduši, ka procesi notiek un par tiem ikdienā nav jādomā. Redzamākie no pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem un funkcijām ir izglītības nodrošināšana, sociālais atbalsts, vietējās kultūras dzīves organizēšana un vides sakoptības nodrošināšana. Arī jaunās domes pamatmērķim būtu jābūt darbošanās iedzīvotāju interesēs.

Viens no uzdevumiem reformas plānošanā bija, ka pēc reformas būs vienkāršāk sakārtot skolu tīklu, kas nozīmē, ka mazās skolas, kurās ir nesamērīgi zems skolēnu skaits, varētu tikt slēgtas, vai arī samazinātas no vidusskolām uz pamatskolām vai sākumskolām. Teorētiski tā tas varētu notikt, bet vai līdzšinējā virzienā jau nav gājušas Mazsalacas, Burtnieku, Strenču, Naukšēnu un Kocēnu novadu domes? Tikpat liela problēma klasēs ir pedagogu trūkums. Jau šobrīd daļu priekšmetus māca skolotāji, kuri strādā vairākās skolās atšķirīgos novados, tie tehniski nostrādā vairāk stundas nedēļā, nekā tas būtu atļauts pie viena darba devēja. Kad visi būsim viena novada iedzīvotāji, pedagogi kļūs par viena darba devēja darbiniekiem un, piemēram, ķīmiķis vairs nevarēs pasniegt ķīmiju trīs dažādās skolās, kopā nostrādājot sešdesmit stundas nedēļā atļauto četrdesmit vietā. Nākamā gada 1. septembrī diez vai būs saradušies jauni profesionāli pedagogi, kas būs gatavi šos caurumus aizlāpīt. Skolām un pašvaldībai nāksies vai nu pārkāpt likumu, ļaujot profesionāļiem strādāt vairāk par darba likumā atļauto, izlīdzēties ar citu priekšmetu skolotājiem vai samazināt klašu skaitu. Šobrīd topošā novada teritorijā bērnudārza pakalpojumi ir uz pietiekamības robežas. Ne vienmēr bērnam atrodas vieta bērnudārzā, kas ir tuvāk dzīves vai vecāku darba vietai. Iespējams, ka plānojot bērnudārza jautājumu plašākā teritorijā izdosies rast kādu papildus vietu.

Tomēr ilgtermiņā jādomā par telpu paplašināšanu vai pat jaunu bērnudārzu būvniecību Valmierā vai tās tuvumā, jo pieredze rāda, ka šādu centralizācijas reformu ietekmē pastiprinās iedzīvotāju plūsma uz centriem.

Papildus jāturpina uzturēt esošos bērnudārzus reģionā, nodrošinot ērtu satiksmi un liekot uzsvaru uz galveno novada ceļu rekonstrukciju, lai pārvietošanās būtu maksimāli ērta un ātra.

Sociālā atbalsta joma tiek regulēta valstiski, tādēļ atbalsts, kas attiecas uz trūcīgajiem un maznodrošinātajiem lielā mērā nemainīsies. Visdrīzāk sociālie dienesti, vai sociālā atbalsta punkti tiks saglabāti. Neskaidrība ir jautājumos par sociālā atbalsta apjomu, par kuru lemj pašvaldība, jo tas šobrīd krasi atšķiras esošo pašvaldību vidū. Piemēram skolēnu brīvpusdienas Burtnieku novadā tiek nodrošinātas no piecu gadu vecuma līdz devītajai klasei visiem bērniem, Valmierā no pirmās līdz sestajai klasei, Mazsalacā no piecu gadu vecuma līdz septītajai klasei. Kādā apjomā tas notiks jaunajā novadā – lems jaunā dome. Mazsalacas novadā pašvaldība skolniekiem izsniedza sejas maskas braukšanai autobusā, kamēr Rūjienā tās bija jāgādā katram pašam. Tāpat ir novadi, kuros šobrīd tiek sniegts finansiāls atbalsts ģimenēm, kuru seniori atrodas pansionātos un ir tādi, kuros šāda atbalsta nav, atšķiras atbalsta apjomi un kārtība daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem un invalīdiem.

Skaidrs, ka viena novada ietvaros atbalstam jābūt vienādam, bet kāds tas būs, šobrīd nevar atbildēt neviens.

Arī kultūras dzīve tiek organizēta atšķirīgi. Dažos novados tai tiek tērēts vairāk, citos mazāk. Ir novadi ar uzsvaru uz kultūras pasākumiem un ir, kas vairāk līdzekļus novirza pašdarbnieku atbalstam. Domāju, ka kamēr vien būs cilvēki, kas gribēs dziedāt, dejot un spēlēt teātri, pašdarbības kolektīvi pastāvēs, un, domājams, ka lielas izmaiņas šajā jomā nav gaidāmas. Cits jautājums būs par kultūras pasākumu finansēšanu un organizēšanu. Lielajā novadā noteikti būs vieglāk plānot pasākumus tā, lai tie nepārklātos un tradicionālās iestrādnes gan jau ka tiks saglabātas. Vai esošajos kultūras un tautas namos saglabāsies tik liels finansējums un darbinieku skits? Grūti teikt, jo esošās pieredzes ir atšķirīgas. Ir novadi, kur arī pagastos tautas namiem ir kārtīgs štats, un ir novadi, kur viens cilvēks-orķestris cenšas vadīt kultūras procesu plašā teritorijā. Manuprāt ir svarīgi saglabāt kultūras namus arī pagastos, lai kaut mazliet bremzētu cilvēku aizplūšanu no laukiem, gan tādēļ, ka lauki ir īstenā Latvijas vērtība, gan tādēļ, ka uz jauno novada centru Valmieru nemaz tik vienkārši pārvākties dzīvot nevar, jo arī tur trūkst dzīvojamās platības, un tad, ja ģimene izvēlas pārvākties tas ir uz Rīgu, vai ārzemēm.

Vides sakoptības nodrošināšanā lielnovadam būs gan priekšrocības, gan trūkumi. Noteikti būs vieglāk plānot ceļu un ielu sakārtošanas darbus gan tādēļ, ka šobrīd ceļi šķērso vairāku novadu robežas, gan tādēļ, ka tie bieži ir lieli ieguldījumi un plašākā teritorijā ir vieglāk veikt stratēģiskus sakārtošanas darbus un veikt kopīgus pasūtījumus (piemēram Mazsalacas novadā ceļu sakārtošanas darbi uz Latvijas fona ir tik nelieli, ka nereti nākas gaidīt garā rindā kamēr kāds uzņēmējs vispār apver iespēju šos darbus veikt, jo ir lielāki pasūtījumi).

Par to, vai zālīte pilsētās un ciemos būs tikpat rūpīgi nopļauta, kā līdz šim, atliek cerēt, ka jā. Noteicošais būs, vai jaunā novada dome tam būs gatava atvēlēt līdzekļus līdzšinējā apjomā.

Šobrīd Valmieras pašvaldības vadībā visu apvienojamo novadu izpilddirektori, sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu un pašvaldību speciālistiem, veic esošās situācijas analīzi un plānos potenciālo jauno novada struktūru. Jaunā struktūra arī skaidri iezīmēs kādus pakalpojumus un kādā apjomā katrā jaunnovada malā saņemsim. Jāpiemin, ka šis struktūras projekts būs tikai ieteikums un faktiski par to, kā dzīvosim lems jaunā dome, kas darbu uzsāks nākamā gada 1. jūlijā.

Kā iedzīvotāji varēs ietekmēt savas pašvaldības darbu?

Līdz šim pašvaldības darbu visvienkāršāk var kontrolēt uzrunājot veikalā vai darbā satiktu domes deputātu. Šobrīd Mazsalacas novadā ir viens deputāts uz trīssimt piecdesmit iedzīvotājiem, Valmieras pašvaldībā viens deputāts uz teju diviem tūkstošiem. Jaunajā novadā būs viens deputāts uz diviem tūkstošiem deviņsimt iedzīvotājiem. Kas nozīmē, ka deputātu uz ielas satikt vai sazvanīt būs daudz grūtāk. Domājams, ka tāpat, kā pašvaldībās līdz šim, tiks rīkotas publiskās apspriešanas un anketēšanas, kurās iedzīvotāji varēs savas domas paust, tomēr katra atsevišķa iedzīvotāja balss lielnovadā būs klusāka. Lai veiksmīgāk iestātos par savām interesēm redzu divus risinājumus. Var iestāties kādā no politiskajām partijām, jo visticamāk, ka pārstāvniecība jaunajā domē būs raiba un vismaz kāds deputāts no katras partijas tiks pie domes galda – tātad tiešs kanāls informācijas saņemšanai un nodošanai. Vai arī jādomā par pievienošanos kādai no jau esošām biedrībām, vai kopā ar domubiedriem, dibināt jaunu, jo biedrībām ir lielāks svars sarunās ar politiķiem.

Kopumā tāpat kā līdz šim, sadzirdēti tiks tie, kas būs aktīvi un savu nostāju paudīs, tikai sadzirdēšana prasīs nedaudz vairāk pūļu.

Šobrīd, runājot par reformas ieviešanas gaitu joprojām ir ļoti daudz neskaidrību. Daudzas lietas, kā piemēram, cik vai kādus ceļus remontēs, kuras iestādes tiks saglabātas, kādi pasākumi notiks un kā tiks organizēti komunālie pakalpojumi un kāds būs ūdens un kanalizācijas tarifs – lems jaunā dome. Viss, kas saistīts ar šiem jautājumiem jaunajai domei būs jārisina un jebkuri apgalvojumi par to, kā būs, jāuztver kā priekšvēlēšanu solījums nevis fakts.